Pēc vēstnieka Miroslava Koseka atklāšanas runas Kara muzeja zālē notika seminārs divu stundu garumā gan profesionāļiem, gan plašākai sabiedrībai. Seminārā ar savām runām uzstājās Zdeņeks Špitālņīks (Zdeněk Špitálník) no Kara vēstures institūta ar tēmu „Atentāts pret Heidrihu“, Jānis Tomaševskis no Latvijas Kara muzeja – „Nacionālā pretošanās kustība Latvijā Otrā pasaules kara gados“, muzeja „Ebreji Latvijā“ direktors Iļja Ļenskis – „Holokausts Latvijā“ un vēl viens Kara vēstures institūta pārstāvis plkv. Mihals Burians (Michal Burian) – „Antropoīds – fikcija un realitāte“. 

Vēlāk muzeja telpās ar Čehijas Republikas vēstnieka Miroslava Koseka un Slovākijas Republikas vēstnieka Petera Hatiara uzrunām tika atklāta pati izstāde – „Atentāts pret Reinhardu Heidrihu – holokausta arhitekta nāve“.

Izstāde ir piemiņas pasākums 75. gadadienai kopš tika noorganizēta viena no visnozīmīgākajām čehoslovāku pretestības kustības operācijām un viena no nozīmīgākajām pretestības kustību operācijām Eiropā Otrā pasaules kara laikā. Atentāts pret Reiha protektorātu tika veikst ārvalstu un iekšzemes pretkustību sadarbībā. Atentāta īstenošanas sekas izraisīja brutālas represijas, kādas līdz tam laikam netika piedzīvotas – Lidices ciema izdedzināšanu un tūkstošiem čehu patriotu nonāvēšanu.

Izstādes ekspozīcijā ir apskatāmi četrpadsmit paneļi par notikumiem kara gados 1939-1945. Izstādes pamatā ir aprakstīti notikumi no 1941. gada rudens, kad Reinhards Heidrihs kā Reiha protektorāta vadītājs ierodas Prāgā, līdz 1942. gada maijam, kad tika veikts atentāts. Ekspozīcijas paneļi parāda gatavošanos atentātam, čehoslovāku ārvalstu vienību pārstāvju atentāta veikšanu, sadarbību ar vietējo pretkustību utt.

Svarīga izstādes daļa ir veltīta pašam R. Heidriham un viņa plāniem, un tā sauktajam „Galīgajam risinājumam“ ebreju jautājumā, kura autors bija viņš pats un darbojās pie tā kopš 1939. gada. Plašākā aspektā izstāde raksturo attiecības starp čehoslovāku, attiecīgi, čehu un ebreju tautām, kā arī Izraēlas valsti 20. gadsimta laikā – no prezidenta T.G.Masarika laikiem, kurš bija viens no galvenajiem atbalstītājiem tā saucamajā Hilsnera dēkā no 1899 - 1900. gadam, līdz 40. gadu beigām, kad Čehoslovākija palīdzēja Izraēlai, īsi pēc tās nodibināšanas, ar bruņojuma piegādi.

Izstādē, blakus paneļiem ar bildēm un tekstiem ir izstādītas dažu priekšmetu kopijas, kuras ir tieši saistītas ar atentāta īstenošanu un kuras izmantoja aktieri Kilians Mērfijs (Cillian Murphey) un Džeimijs Dornans (Jamie Dornan) filmā „Antropoīds“, kā piemēram Jozefa Gabčīka žakete, Jana Kubiša krekls ar džemperi un bumba, kas izgatavota no Britu prettanku granātas un tika izmantota atentāta pret Heidrihu laikā.

 

 

Pēdējā piemiņas pasākuma daļa bija režisora Šona Elisa (Sean Ellis) filmas „Antropoīds“ projekcija kinoteātrī K.Suns. Filma tika rādīta angļu valodā ar čehu subtitriem un tulkojumu latviešu valodā.

Kopumā piemiņas pasākums piesaistīja lielu interesi kā no profesionāļu puses, tā arī no plašākas sabiedrības. Starp klātesošajiem viesiem bija diplomātiskā korpusa pārstāvji, kultūras un sabiedrības institūciju pārstāvji, biedrības „Latvija – Čehija“ pārstāvji, LU studenti, Kara akadēmijas pārstāvji un mediju pārstāvji. Reportāžu no izstādes atklāšanas sagatavoja arī Čehijas Televīzijas ziņu dienests Miroslava Karasa (Miroslav Karas) vadībā.