Ievadlekcijā Izstādes autors Jans Dvoržāks no Totalitāro režīmu pētniecības institūta iepazīstināja viesus no diplomātiskā korpusa, Ebreju kopienas un Biedrības „Latvija-Čehija“ ar visu projektu „Čehoslovāki Gulagā (1918-1956)“, kā sastāvdaļa ir arī šī izstāde. Savā runā viņš izcēla vēstures pamatsaistības un līdzšinējos pētījumus, kuri ir balstīti uz intervijām ar izdzīvojušajiem, kā arī jaunatklātajiem dokumentiem no arhīviem.

Otrā pasaules kara sākumā simtiem tūkstošu bēgļu no nacistu okupētajām Eiropas valstīm meklēja patvērumu daudzās pasaules valstīs, sastopoties ar atšķirīgu izpratni un atklātību no vietējo valdību puses. Ar specifisku pieeju bēgļi saskārās Padomju Savienībā. Aizbēgdami uz austrumiem, bēgļu tūkstoši gan izvairījās no nacistu vajāšanas, taču padomju drošības orgāni  viņus pēc tam apvainoja nelegālā robežas šķērsošanā, spiegošanā vai par nelegālu uzturēšanos PSRS teritorijā, un viņi kļuva par vergiem komunistiskajās darba pāraudzināšanas nometnēs jeb Gulagā.

Izstādē varat aplūkot 10 personu portretus, par kuru likteņiem mums ir izdevies iegūt tiešas vai netiešas liecības, ieskaitot dokumentus no Ukrainas valsts. Vairākums no viņiem piederēja pie tiem bēgļiem, kuri Padomju Savienības teritorijā nokļuva Otrā pasaules kara pirmajos gados, divos galvenajos bēģļu vilņos – caur Poliju vai arī no Aizkarpatu Rutēnijas. Viņu tālākie likteņi bija diezgan līdzīgi – gandrīz visiem tika piespriesti augsti sodi Padomju darba un pāraudzināšanas nometnēs. Daži no viņiem vēl kara laikā sagaidīja atbrīvošanu un agrāk vai vēlāk pievienojās cīņās pret nacistiem (lielākoties kā karavīri Čehoslovāku armijas vienībā PSRS). Citi tika atbrīvoti pēc kara, daļa no viņiem gāja bojā darba nometnēs.