20. novembrī Raiņa un Aspazijas mājā notika izstādes atklāšana. Izstādes atklāšanu ar īsām ievadrunām ievadīja Čehijas Republikas vēstnieks Latvijā Miroslavs Koseks un Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte.

 

Tam sekoja divi skaņdarbi Erasmus apmaiņas programmas studentes – čehu flautistes Žofijas Součkovas (Žofie Součková) izpildījumā. Izstādes atklāšanu ar savu klātbūtni pagodināja Latvijas sabiedrībā pazīstami cilvēki, diplomātiskā korpusa pārstāvji, studenti no Latvijas un Čehijas, kā arī biedrības „Latvija – Čehija“ biedri. Izstāde būs apskatāma līdz 2018. gada 15. decembrim.

Latvijas Televīzijas 1. kanāls (LTV 1) pārraidīja sižetu par šo pasākumu

(https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/20.11.2018-latviesu-simboli-un-dzeja-kaligrammas.id144562).

 

Latvju zīmes ir vieni no vecākajiem simboliem Eiropā. Tās nāk no pagānu laikiem, un katram no tiem ir kāda īpaša nozīme, un bieži arī kāds stāsts, kas galvenokārt saistīts ar pagānu dieviem un dabas parādībām. Šie simboli savieno pagātni ar nākotni, un cenšas atmodināt katrā no mums garīgumu.

 

Sentēvi izveidoja šos simbolus vērojot dabu un tad izmantoja tos, lai pielūgtu savus dievus, it īpaši galvenās dievības – Debesi, Laimu un Māru. Pret pielūgsmi šie dievi sniedza latviešu senčiem aizsardzību no nelaimes, ugunsgrēka, velna vai sliktas ražas. Simboli kalpoja arī kā svētība labai veselībai, auglībai, laimei un citām cilvēku vajadzībām.

 

Diāna Kņežīnkova izvēlējās dažus simbolus un pakāpeniski ievietoja tos sava dizaina rakstos, no kuriem vēlāk, izmantojot klasisko latviešu dzeju, viņa izveidoja savas kaligrammas. Atsevišķus pamata simbolus, ko izmantojusi savos rakstos, viņa vēlāk aprakstīja tā:

 

Šķērsu krusts nodrošina aizsardzību un atvaira ļaunumu, tas ir pozitīvas uzlādes simbols un rada kārtību un harmoniju.

Māra aizsargā no dzimšanas līdz nāvei, pasargā no slimībām, ir auglības simbols.